Pašvītņojošos ieliktņus{0}} izmanto vieglajos sakausējumos (alumīnijā, magnijā, cinkā un to sakausējumos), čugunā, misiņa bronzā, termoreaktīvajā plastmasā un laminātos, kā arī kokā.
Tos galvenokārt izmanto automobiļu dzinējos, transmisijas komponentos un citās daļās, piemēram, atpakaļskata spoguļos, siltuma izlietnēs un amortizatoros; atloku savienojumi rūpnīcas iekārtās, celtniecības iekārtās un degvielas iekārtās; sadzīves tehnika un biroja aprīkojums; kondensatori, augstas{0}strāvas iekārtas, radiofrekvenču un telekomunikāciju sistēmas un zobārstniecības aprīkojums. Armijā tos galvenokārt izmanto tankos, kaujas lidmašīnās un kuģos.
Pašvītņojošs ieliktnis (vai pašvītņojošais bukse) ir stiprinājums ar iekšējām un ārējām skrūvēm un griešanas caurumu vai rievu, tādējādi pārstāvot jauna veida stiprinājumu, kas nostiprina vītņoto virsmu. Pašvītņojošie ieliktņi ir iestrādāti salīdzinoši mīkstos materiālos, piemēram, plastmasā, alumīnija sakausējumos, čugunā un varā, veidojot augstas -izturības iekšējo vītni. Tie var arī salabot bojātās iekšējās vītnes. Pašvītņojošiem ieliktņiem nav nepieciešama iepriekšēja-vītņošana, un tos var tieši ieskrūvēt pamatmateriālā iepriekš-izurbtā caurumā. Pat bojātiem vītnēm var izmantot to pašu skrūvi.
